Eiropas likumdevēji ir veikuši virkni pasākumu, kas ievērojami veicinātu ES mērķus tīras enerģijas jomā.
Eiropas likumdevēji ir veikuši virkni pasākumu, kas ievērojami palielinātu es centienus attiecībā uz tīru enerģiju. Eiropas Parlaments ir teicis, ka vairāk nekā trešdaļa no ES enerģijas patēriņa jāiegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, vēja un saules enerģijas, līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar nedaudz vairāk par ceturto daļu. Bet lēmums nav juridiski saistošs - Eiropas Parlamentam tagad ir jākonsultējas ar valdībām par plānu, kas var mēģināt to samazināt.
Pasākumu mērķis ir palīdzēt ES samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Eiropas Savienība ir pasaulē trešā lielākā siltumnīcefekta gāzu emisija, kas atrodas aiz Ķīnas un Amerikas Savienotajām Valstīm un kuras veido apmēram 10% no pasaules emisijām. Saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, ES valdības 2016. gadā vienojās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 procentiem. Šis mērķis joprojām ir spēkā šodien.
Pagājušajā mēnesī, lai sasniegtu šo mērķi, ES dalībvalstis līdz 2030. gadam nobalsojušas par 27% no savām enerģijas vajadzībām, un pusi no elektroenerģijas pieprasījuma vajadzētu būt no vēja, saules un biomasas enerģijas, nevis kodolenerģijas. Tas ir juridiski saistošs mērķis. Tomēr daži Eiropas Parlamenta ekspertu grupas pārstāvji, pētnieki un enerģētikas eksperti apgalvo, ka mērķis nav pietiekams. Tie jau agrāk apgalvoja, ka atjaunojamās enerģijas veidam līdz 2030. gadam jārada vismaz 35 procenti no es enerģijas blīvuma Eiropas Parlaments balsoja 17. janvārī, lai atbalstītu šo mērķi.
"Politikas mērķis ir popularizēt labvēlīgas ziņas," teica Klens Peters (Glen Peters), klimata politikas eksperts starptautiskajā klimata un vides pētījumu centrā Oslo, Norvēģijā. Tomēr ne pašreizējā saistošā nolīgumā, ne jaunajā projektā nav skaidri noteikts, cik daudz siltumnīcefekta gāzu emisiju tie Pēteris sacīs, ka viņi nevar garantēt, ka ES izpildīs savus 2030. gada emisiju mērķus. "Tikai laiks paskaidro, vai šo mijiedarbību kombinācija efektīvi samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas."
ES ir arī īsāks atjaunojamās enerģijas mērķis - 20% no tās enerģijas no tīriem avotiem līdz 2020. gadam. Šis mērķis paliek nemainīgs, un Eiropas Savienība, visticamāk, to darīs. Kopš 2004. gada atjaunojamās enerģijas īpatsvars avoti ir divkāršojušies, līdz 17 procentiem no kopējā enerģijas patēriņa (ieskaitot enerģijas patēriņu apkurei un transportam).
Dažās ES valstīs tīrā enerģija jau ir dominējošā - Zviedrijai ir vairāk nekā 50% no tās enerģijas vajadzībām atjaunojamās enerģijas jomā, salīdzinot ar apmēram 40% Somijā. Pārējās valstis, piemēram, Vācija, plāno palielināt atjaunojamo enerģijas avotu ražošanu nākamajās desmitgadēs.Bet dažas valstis, arī Nīderlande un Lielbritānija, joprojām atpaliek.
Kritiķi norāda, ka, uzlabojot atjaunojamās enerģijas mērķi, biomasas dedzināšana var radīt lielāku jaudu, kas var kaitēt videi un radīt oglekļa emisijas.
Zinātnieki ir īpaši noraizējušies par meža biomasu, kas ietver esošo koku izciršanu, biodegvielas dedzināšanu un atbrīvošanu no sākotnēji iegūta oglekļa. Vairāk nekā 700 zinātnieki nesen rakstījuši Eiropas Parlamentam, mudinot to aizliegt praksi. nepiedāvā pilnīgu aizliegumu - tas tikai saka, ka "prioritāte" ir jādod, lai sadedzinātu koksnes atkritumus un atliekas.
"Nākamajās desmitgadēs enerģijas ražošanā apdedzināšanas procesā radīsies klimatam draudošs oglekļa parāds," teica Felikss Krutizs. Viņš ir zemes izmantošanas eksperts Mercator pasaules zemes un klimata pārmaiņu pētniecības institūtā Berlīnē. " Šī ir konceptuāla kļūda, kas ir pretrunā ar Eiropas atjaunojamās enerģijas programmas klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem, "viņš teica.
Tomēr likumprojekts aizliedz palmu eļļu izmantot kā biodegvielu pēc 2021. gada, jo plaši tiek uzskatīts, ka palmu eļļa ir atbildīga par mežu izciršanu. Pārvietošana izraisīja Malaizijas protestus par balsošanas rezultātiem, kas ir galvenā palmu eksportētāja eļļa Eiropā.
Eiropas Parlaments arī nobalsojis, lai palielinātu ES energoefektivitātes mērķus un padarītu tos juridiski saistošus. Saskaņā ar pašreizējo enerģētikas plānu ES dalībvalstīm pēc 2021. gada ir jāpanāk 30% energoefektivitāte būvniecībā un patēriņa precēs. Eiropas Parlaments tagad iesaka viņiem tajā pašā laikā sasniegtu 35% energoefektivitātes.
Vienu enerģijas avotu var iedalīt divos veidos: atjaunojamā enerģija un neatjaunojamā enerģija. Atjaunojamā enerģija ietver saules enerģiju, ūdens enerģiju, vēja enerģiju, biomasas enerģiju, viļņu enerģiju, paisuma enerģiju, okeāna temperatūras starpības enerģiju, ģeotermisko enerģiju utt. Tie var būt pārstrādāti dabā. Tas ir neizsīkstošs enerģijas avots, kas tiek automātiski reģenerēts bez cilvēka iesaistīšanās, kas ir enerģijas avots salīdzinājumā ar neizsmeļamo neatjaunojamās enerģijas avotu.
